Par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” saistībā ar mikrouzņēmumu sniegtajiem darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem

Triniti

2012. gada 1. janvārī stājušās spēkā vairākas izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (turpmāk arī – Likums), no kurām būtiskākās ir šādas:

(1)     Ir precizēts termins „mikrouzņēmums”, izslēdzot prasību, ka fiziskajām personām, kas ir sabiedrības ar ierobežoto atbildību dalībnieki, vienlaikus ir jābūt valdes locekļiem. Ir noteikts, ka prokūrists ir uzskatāms par mikrouzņēmuma darbinieku, savukārt mikrouzņēmuma valdes loceklis var būt tikai uzņēmuma darbinieks, t.i., vai nu mikrouzņēmuma īpašnieks vai persona, ar kuru ir noslēgts darba līgums. Darbinieku skaitā neiekļauj personu, kura darba attiecību laikā atrodas prombūtnē un par šo periodu nesaņem no mikrouzņēmuma ienākumu, kā arī no darba atstādinātus darbiniekus.

(2)     Likums papildināts ar skaidrojumu, kas ir uzskatāms par mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu, kā arī uzskaitīti ieņēmumu veidi, kas netiek ietverti ienākumā, piemēram, labums no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu mikrouzņēmumā, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, u.c.

(3)     Noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs netiek uzskatīts par pārsniegtu, neskatoties uz to, ka ienākums ir virs 500 latiem, ja tas ir Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta dēļ vai tādēļ, ka ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba tiesiskās attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā pēc to izbeigšanas.

(4)     Paredzēts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā, kurā tas ir pārtraucis saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu.

(5)     Noteikti ierobežojumi attiecībā uz tiesībām saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma.

Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumi aktīvi tiek izmantoti, lai samazinātu valsts budžetā maksājamo nodokļu apjomu, Saeima ir grozījusi arī likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, papildinot to ar jaunu 17.2 pantu „Mikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi”. Jaunais pants paredz, ka no š.g. 1. janvāra personāla nomai pielīdzina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņemšanu, ja šos pakalpojumus sniedz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu saprot tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, lai to norīkotu uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai, tās labā un vadībā.

Ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu saprot arī attiecības, kuru ietvaros pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

(1)     mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu;
(2)      persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju;
(3)    atlīdzību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam aprēķina atkarībā no nostrādātā darba laika;
(4)    persona, kuras labā veic darbu, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

Augstāk izklāstītajos gadījumos personāla nomniekam būs jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis par mikrouzņēmuma darbiniekiem līdzīgi kā personāla nomas gadījumā no algota darba.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *