Konceptuāli grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Triniti

Latvijas Republikas Saeima 14.06.2012. 3.lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (39/Lp11).

Šis likumprojekts pieņemts ar mērķi nodrošināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) Pārejas noteikumu 13.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. Jurisdikcijas maiņa tiks īstenota ar 2012.gada 1.jūliju.

Likumprojekts pamatots ne vien ar tādu būtisku apsvērumu, ka LAPK nepieciešams konceptuāli mainīt tāpēc, ka tajā ietvertais administratīvās atbildības tiesiskais regulējums saglabājies no sociālistiskās tiesību skolas, bet arī ar apsvērumu, ka praksē, pieņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, šie lēmumi pielīdzināti administratīvajiem aktiem, kas pēc būtības nav pareizi.

Administratīvo pārkāpumu lietas būtiski atšķiras no pārējām administratīvajām lietām, proti, administratīvo pārkāpumu procesā pret personu tiek piemērota ne tikai valsts pārvaldes vara, kā tas ir jebkurā administratīvajā procesā, bet tiek realizēta arī sodošā funkcija. Administratīvo sodu piemērošanas process pēc būtības ir pielīdzināms kriminālprocesam (ko konstatējusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Satversmes tiesa). Tādējādi līdz grozījumu LAPK pieņemšanas bijušais tiesiskais regulējums, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir skatāmas administratīvajās tiesās, uzskatāms par kļūdainu; tas radīja maldīgu priekšstatu par administratīvo pārkāpumu lietu piederību administratīvajam procesam.

Administratīvas tiesas, ievērojot LAPK kodeksa prasības, arī pēc 2012.gada 1.jūlija turpinās izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, kurās tiesvedība ir ierosināta līdz 2012.gada 30.jūnijam.

Šīs konceptuāli jaunās pieejas īstenošanas nolūkā LAPK ietverta virkne tiesību institūtu, kas būtiski atšķiras no līdz šim bijušā tiesību regulējuma. Īpaši uzsverams, ka, līdzīgi kā kriminālprocesā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu tiesā, netiks piemērots objektīvās izmeklēšanas princips, jo pēc būtības tas nav savienojams ar krimināltiesībās ietverto nevainīguma prezumpcijas principu.

Būtiskas izmaiņas attiecas uz pierādīšanas teorijas jautājumiem, tostarp – pierādīšanas pienākuma definēšanu, apstākļi, kas bez papildus darbību veikšanas uzskatāmi par pierādītiem (tostarp, vispārzināmi fakti, fakti, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus) noteikšanu, pierādījumu īpašību jautājums (tostarp, skaidri definējot pierādījumu procesuālās formas defektus un to novēršanu) regulējumu.

Ņemot vērā, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas, izskatot administratīvo pārkāpumu lietas, nepiemēros Administratīvā procesa likuma noteikumus, kā arī to, ka LAPK nav ietverts jebkāds regulējums par pagaidu aizsardzības līdzekļiem šādās lietās, secināms, ka turpmāk nebūs tiesiska pamata lūgt tiesai administratīvā pārkāpuma lietā piemērot kādu no pagaidu aizsardzības līdzekļiem. Jāatzīst gan, ka šāda pieeja nav atzīstama par korektu, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka administratīvo pārkāpumu lietās, kas arī pēc 2012.gada 1.jūlija tiks izskatītas administratīvajās tiesās, šie pagaidu aizsardzības līdzekļi tomēr varēs tikt piemēroti.

Būtisks grozījums, ka iekļauts LAPK, bet nav saistīts ar piekritības izmaiņām, attiecas uz administratīvā soda uzlikšanas termiņiem. Līdz šim LAPK 37.pants noteica, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas bet, ja pārkāpums ir ilgstošs – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Soda ziņu noilgums mūsdienās ir pazīstams kā termiņš, pēc kura persona uzskatāma par nesodītu. Minētie noilgumi attiecināmi uz gadījumiem, ja persona jau ir saukta pie atbildības. Savukārt attiecībā uz iespēju personu saukt pie atbildības konkurē vajāšanas un tiesāšanas noilgums. Vajāšanas noilgums Latvijā ir paredzēts kriminālprocesā kā kriminālatbildības noilgums, savukārt administratīvo pārkāpumu lietās tāds nebija noteikts.

Grozījumi LAPK maina LAPK 37.pantā esošo tiesisko regulējumu, nosakot, ka administratīvās atbildības noilgums ir jārēķina līdz dienai, kad par personas izdarītu pārkāpumu tiek uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, nevis līdz soda uzlikšanas dienai. Savukārt lietas izskatīšanas (soda uzlikšanas) termiņš regulējams kā procesuāls termiņš, kuram nav noilguma rakstura. Proti – noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Savukārt, ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *