Senāts dod zaļo gaismu cīņai pret reiderismu

Triniti

Ar LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 03.augusta spriedumu lietā SKA-672/2012 par pamatotu ir atzīta Uzņēmumu reģistra (UR) prakse prasīt komersantiem iesniegt pierādījumus par ārvalsts komersanta eksistenci un personas, kura rīkojas tā vārdā, paraksttiesībām.UR tiesības pieprasīt komersantiem iesniegt informāciju par to ārvalstīs reģistrētiem dalībniekiem likumā nav tieši noteiktas, tāpēc daudzi UR klienti, neskatoties uz to, ka UR notāri šādu praksi īsteno jau vairākus gadus, joprojām mēģina izvairīties no papildu dokumentu iesniegšanas.

Turpmāk, pieteicot Uzņēmumu reģistrā SIA dalībnieku sastāva izmaiņu reģistrāciju, gadījumos, kad pamatkapitāla daļas ir ieguvis vai atsavinājis ārvalstu komersants, Uzņēmumu reģistrā, kopā ar atbilstoši Komerclikuma 187.panta noteikumiem noformētu precizētu dalībnieku reģistru, obligāti ir iesniedzama arī attiecīgās valsts kompetentās iestādes izziņa, kas apliecina ārvalsta komersanta reģistrāciju, un, ka personai, kura rīkojas kā komersanta likumiskais pārstāvis ir tiesības rīkoties attiecīgā ārvalsts komersanta vārdā. UR izziņas esamību pārbaudīs jau pie iesniegšanas, un, tādai neesot, pieteiktas izmaiņas dalībnieku sastāvā netiks reģistrētas.

Senāts minētajā spriedumā apstiprina UR tiesības pieprasīt pierādījumus par ārvalsts komersanta eksistenci un pārstāvja tiesībām rīkoties tā vārda, bet faktiski par ārvalstu komersanta tiesībspēju un rīcībspēju. Šādu viedokli Senāts pamato ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta 3.punktu, kas nosaka, ka UR jāpārliecinās par reģistrējamo dokumentu juridisko spēku. Par Latvijā reģistrēto komersantu pārstāvju pilnvarām UR var pārliecināties, ieskatoties vietējos reģistros, savukārt iegūt šādu informāciju par ārvalstu komersantiem UR iespējas nav.

Šāda UR dokumentu juridiskā spēka pārbaude, protams, rada komersantiem papildus pienākumus un izdevumus. Izziņas par ārvalstu komersantiem Uzņēmumu reģistrā jāsniedz latviešu valodā, līdz ar to, uz komersantu, papildus gulstas arī izdevumi par izziņas tulkošanu ar notariālu apstiprinājumu.

Domājams, ka viss iepriekš minētais palīdzēs Valdības rīcības plāna īstenošanai, kurā kā viens no rīcības plāna 116.1. apakšpunkta pasākumiem ir minēta – komersantu prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma novēršana. Sabiedrībai tiek ziņots, ka Uzņēmumu reģistrā un Tieslietu ministrijā saņemtie iesniegumi un sūdzības liecina par to, ka jautājums par reiderismu pēdējo gadu laikā ir aktualizējies.

Šobrīd Saeimas izskatīšanā atrodas likumprojekts „grozījumi Komerclikumā” Nr.90/TA-1116 (2012), saskaņā ar kuru pieteikumu UR par SIA pamatkapitāla daļas pāreju būs nepieciešams parakstīt arī daļu atsavinātājam un ieguvējam. Būtiski, ka atbilstoši grozījumiem, parakstiem uz pieteikuma jābūt notariāli apliecinātiem. Iespējams, ka minētie grozījumi varētu palīdzēt cīņā pret reiderismu, taču ir vērts izvērtēt, vai šāda papildus administratīva sloga uzlikšana komersantiem atbilst komerctiesiskās apgrozības interesēm. Prakse rāda, ka pārāk sarežģītas reģistrācijas procedūras vienkārši atbaida ārvalstu investorus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *