NE BIS IN IDEM PRINCIPS nodokļu pārkāpumu lietās

Triniti

Likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta piektā daļa cita starpā paredz, ka akcīzes preču konfiskācija par šā likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumiem vai citu normatīvo aktu piemērošana attiecībā uz pārkāpumiem akcīze preču apritē neatbrīvo konkrēto personu no saistībām samaksāt nodokli saskaņā ar šo likumu, kā arī soda naudu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Atbilstoši šai kārtībai, situācijās, kad persona ir pārkāpusi tiesību normas akcīzes preču apritē, tā par attiecīgo pārkāpumu (tostarp, kontrabandu) ir ne vien saucama pie administratīvās (vai kriminālās) atbildības, bet tai atbilstoši lietas apstākļiem iespējams aprēķināt arī akcīzes nodokli, soda nauda un kavējuma naudu.

2012.gada 18.oktobrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.2012-02-0101 (pilnu sprieduma tekstu skatīt http://www.likumi.lv/doc.php?id=252207) vērtējot, vai minētā kārtība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4.pantam, proti – vai tā nenonāk pretrunā ar dubultās sodīšanas principa mērķi.

Vērtējot minēto, Satversmes tiesa secinājusi, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips nosaka tiesības netikt atkārtoti tiesātam un sodītam. Šī norma aizliedz atkārtota procesa ierosināšanu par to pašu nodarījumu. Tomēr ir būtiski noskaidrot tās nozīmi gadījumos, kad persona ar vienu darbību var izdarīt vairākus savstarpēji nošķiramus noziedzīgus nodarījumus (kādam pielīdzināms arī administratīvais pārkāpums). Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips neaizliedz atšķirīgu nodarījumu iztiesāšanu atsevišķos procesos pat tādā gadījumā, ja tie izriet no viena prettiesisku darbību kopuma.

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa piemērošanā izšķirošā nozīme ir faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem tiek balstīta abu sodu piemērošana. Tādējādi no visiem nodarījuma sastāva elementiem būtiskākā ievērība ir jāpievērš tieši nodarījuma objektīvās puses izpausmei, t.i. – personas uzvedības ārējai izpausmei. Faktiskie apstākļi, kas tiek ņemti vērā, piemērojot administratīvo sodu par kontrabandu, ir tas, kādā veidā ir izpaudusies personas prettiesiskā darbība, mēģinot pārvest preces pāri valsts robežai. Šie apstākļi ir konstatējami konkrētā brīdī, tas ir, brīdī, kad persona pārved vai mēģina pārvest preces pāri valsts robežai. Savukārt akcīzes preču ievešanas brīdī personai rodas pienākums samaksāt par tām akcīzes nodokli, neatkarīgi no tā, vai ievešana ir notikusi tiesiskā vai prettiesiskā kārtībā. Valsts ieņēmumu dienests ir norādījis, ka administratīvā procesa ietvaros, kad persona tiek sodīta par kontrabandu, tā tiek informēta par pienākumu samaksāt akcīzes nodokli, kā arī par nodokļa un nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību. Tādējādi faktiskie apstākļi, kas tiek ņemti vērā, piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32. pantā paredzēto soda naudu, ir tas, ka persona nav izpildījusi savas nodokļu maksāšanas saistības pret valsti līdz pat nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai.

Ņemot vērā minētos būtiskos secinājumus, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu, jo apstākļi, uz kuriem pamatota abu sodu piemērošana, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā.

Līdz ar to arī turpmāk personām, kuras pārkāpušas tiesību normas akcīzes preču apritē, par attiecīgo pārkāpumu (tostarp, kontrabandu) ir ne vien piemērojama administratīvā (vai kriminālā) atbildība, bet tai atbilstoši lietas apstākļiem iespējams aprēķināt arī akcīzes nodokli, soda nauda un kavējuma naudu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *