Ministru kabinets ir identificējis nozares un tautsaimniecības vajadzības, kurām prioritāri nepieciešams ES fondu investīciju atbalsts 2014.-2020. plānošanas periodā

Triniti

2. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas fondu 2014.-2020. gada perioda plānošanas dokumentu izstrādes progresu. Ziņojuma mērķis ir informēt par Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas dokumentu saturu un turpināt diskusija ar nozaru ministrijām un partneriem. Paralēli dokumentu projekti tika iesniegti neformālai izskatīšanai  Eiropas Komisijā (EK). Zīmīgi, ka Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kas neformāli iesniegusi EK nākamā perioda Darbības programmu, un EK ir uzteikusi iesniegtā Partnerības līguma projekta kvalitāti.    

„2007.-2013. gada plānošanas periodā ES fondu investīciju projekti Latvijā veido līdz 70% no kopējām publiskajām investīcijām, un ES fondu ieguldījumi pozitīvi ietekmējuši iekšzemes kopprodukta rādītājus par vidēji 4% gadā. Izstrādātie 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas dokumentu projekti ir būtisks solis ceļā uz kvalitatīvām un rezultatīvām ES fondu investīcijām arī turpmāk, tādējādi nodrošinot Latvijai nepieciešamo izaugsmi, iedzīvotāju nodarbinātību un labklājību”, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Finanšu ministrija ziņo, ka plānošanas dokumentu izstrādes procesā notiek regulāra komunikācija ar nozaru ministrijām, sadarbības partneriem, nevalstiskajām organizācijām un EK pārstāvjiem. Līdzšinējās konsultācijas ar EK ir bijušas konstruktīvas un sekmīgas, tomēr turpmākajās sarunās vēl plānotas konceptuālas diskusijas par investīciju sadalījumu transporta nozarei un inovāciju veicināšanai, plānoto investīciju sasaisti ar darbavietu radīšanu, kā arī uzņēmējdarbībā, pētniecībā un inovācijās plānoto ieguldījumu sasaisti ar viedas specializācijas stratēģiju un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm.

Līdz ar plānošanas dokumentu projektu iesniegšanu EK tiks uzsākta dokumentu oficiālā saskaņošana ar nozaru ministrijām un partneriem. Lai nākamajā periodā nodrošinātu augstu ES fondu ieguldījumu kvalitāti, investīcijas konkrētās jomās tiks pamatotas un koordinētas saskaņā ar nozaru politikas plānošanas dokumentiem līdz 2020. gadam. Finanšu ministrija ir aicinājusi nozaru ministrijas izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos nozaru politikas plānošanas dokumentus un tajos iekļaut informāciju par vajadzību analīzi, piedāvāto risinājumu, sasniedzamajiem rezultātiem un nepieciešamo finansējumu. EK ir norādījusi, ka 2014.-2020. gada ES fondu perioda ieguldījumus nevarēs veikt bez sasaistes ar nozares politikas plānošanas dokumentiem.

Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā ir identificētas nozares un tautsaimniecības vajadzības, kurām prioritāri nepieciešams atbalsts un kurās plānotās investīcijas radīs pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.

1) prioritārā virziena ,,Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja” ietvaros atbalsts tiks sniegts ekonomiskās aktivitātes un uzņēmumu, tostarp radošo industriju komersantu konkurētspējas sekmēšanai, nodrošinot uzņēmējdarbības attīstību veicinošas infrastruktūras izveidi, paplašinot finansējuma pieejamības iespējas, veicinot ārējo tirgu apguvi, administratīvo procedūru vienkāršošanu uzņēmējiem un tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanu, attīstot klasteru darbību un nacionālā līmeņa tūristu piesaistes objektus.

2) prioritārā virziena ,,Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana” ietvaros tiks veikti pasākumi nodarbinātības veicināšanai, t.sk. aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai, sniegts atbalsts jauniešu nodarbinātības pasākumiem, veselības aprūpes un veselības veicināšanas pasākumiem, kā arī pasākumiem sociālā darba un  sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un pieejamībai, integrācijas sabiedrībā veicināšanai.

3) prioritārā virziena ,,Ilgtspējīga transporta attīstība” ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu komodālu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, veicinot transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību, augstu satiksmes drošības līmeni un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas rada priekšnosacījumus citu nozaru attīstībai, veicinot jauna darbavietu radīšanu un ievērojamu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu.

4) prioritārā virziena ,,Pilsētvides attīstība” ietvaros plānots atbalsts industriālo zonu un citu uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstībai, atbalsts nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un attīstībai, atbalsts efektīva pilsētas sabiedriskā transporta attīstībai.

5) prioritārā virziena ,,Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” ietvaros atbalsts tiks sniegts zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstības veicināšanai, uzlabojot pētniecības materiāltehnisko bāzi, stiprinot cilvēkresursu kapacitāti zinātnē, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un privāto sektoru, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, pētniecības rezultātu komercializāciju un jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju  izstrādi un ieviešanu ražošanā.

6) prioritārā virziena ,,Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi” ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu iespēju abonēt kvalitatīvu interneta pieslēgumu ar pietiekamu lejupielādes ātrumu un piekļuvi e-pakalpojumiem, pilnveidot un radīt jaunus e-pārvaldes pakalpojumus, identificējot prioritāri nepieciešamās vajadzības, pilnveidot elektroniskās informācijas apmaiņas funkcionalitāti starp dažādām valsts pārvaldes sistēmām un publiski pieejamajiem resursiem.

7) prioritārā virziena ,,Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs” ietvaros atbalsts tiks sniegts primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā ēku fondā, uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanas, pārvaldes un sadales  sektorā.

8) prioritārā virziena ,,Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” ietvaros atbalsts tiks sniegts pasākumiem vides monitoringa programmas izpildes īstenošanai un vides apziņas celšanai, dzeramā ūdens piegādes un notekūdeņu savākšanas sistēmu modernizācijai un attīstībai, atkritumu apsaimniekošanai, plūdu draudu novēršanai vai mazināšanai, kā arī dabas aizsardzības infrastruktūras attīstībai.

9) prioritārā virziena ,,Izglītība, prasmes un mūžizglītība” ietvaros tiks sniegts atbalsts studiju programmu kvalitātes uzlabošanai un pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanai, mācību vides modernizēšanai un izglītības satura pilnveidei, atbalsts priekšlaicīgās izglītības pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, kā arī atbalsts pieaugušo izglītības attīstībai un nodrošināšanai, un iekļaujošai izglītībai.

Atbilstoši izstrādātajam laika grafikam Latvija oficiāli iesniegs 2014.-2020. gada ES fondu perioda plānošanas dokumentus EK līdz 2013.gada beigām.

Ar sagatavotiem Finanšu ministrijas dokumentiem var iepazīties šeit:

  1. Informatīvais      ziņojums par Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda      plānošanas dokumentu izstrādes progresu;
  2. Partnerības      līguma Eiropas struktūrfondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam projekts;
  3. Darbības      programmas „Izaugsme un nodarbinātība” projekts.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *