Latvijai sava attīstības stratēģija kosmosa tehnoloģiju jomā

Triniti

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija 2013.gada 11.oktobrī ir sagatavojusi Latvijas Kosmosa tehnoloģiju attīstības stratēģijas 1.redakciju.

Ar šo dokumentu sniegts padziļināts ieskats esošajā situācijā kosmosa tehnoloģiju jomā gan pasaulē, gan arī Latvijā un nosprausti mērķi, kas būtu jāsasniedz līdz Latvija kļūs par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) dalībvalsti, ko plānots paveikt līdz 2018.gadam.

2012.gadā globālās kosmosa industrijas apgrozījums pasaulē sasniedzis EUR 223,95 miljardu apmēru, kas ir lielāks nekā, piemēram, Norvēģijas valsts 2012.gada budžets.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šādiem ieguldījumiem jābūt arī finansiālai atdevei. Tās apmēru, diemžēl, nav iespējams precīzi noteikt, tomēr, kā norādīts stratēģijas ziņojumā, ap 1987.gadu, finansiālā atdeve bijusi trīs ar pusi reizes lielāka par veiktajiem ieguldījumiem. Ņemot vērā pēdējos gadu desmitos ļoti strauji augušos tehnoloģiju izmantošanas apjomus un to komplicētību, šodien šī attiecība varētu būt vēl vairākas reizes lielāka.

Protams, visiem ir skaidri zināms, ka vadošā kosmosa nozares organizācija pasaulē ir Nacionālā Aeronautikas un Kosmosa izpētes pārvalde (NASA), kuras 2013.gada budžets ir EUR 13,49 miljardi apmērā. Tāpat iespējams, ka līdz šim ir kaut kas dzirdēts par tādu organizāciju kā – Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), kas ir starpvaldību organizācija kosmosa apgūšanai, kurā apvienojušās 21 dalībvalsts.

Latvijā ar civilajām kosmosa tehnoloģijām potenciāli saistītās nozares pārstāv četras asociācijas: Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEtERA), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes Rūpniecības Asociācija (MASOC).

Kā jau minēts, Latvijai ir mērķis līdz 2018.gadam kļūt par EKA dalībvalsti, izpildot trīspakāpju uzņemšanas procedūrā paredzētās prasības. Vērts pieminēt, ka Igaunija ir platu soli priekšā Latvijai, jo 2007.gadā parakstījusi Sadarbības līgumu un 2013.gada maijā jau palaidusi orbītā pirmo satelītu „Estcube-1”. Tajā pat laikā Latvijā, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, tikai notiek darbs pie pirmā satelīta „Venta-1” izstrādes.

Latvijai Sadarbības līgums ar EKA ir noslēgts 2013.gada martā. Kā norādīts ziņojumā, tas ir pamats straujai kosmosa jomas izaugsmei. Šis līgums būtībā arī ļauj Latvijas uzņēmumiem piedalīties speciāli izsludinātos EKA iepirkumos (ar 100% EKA finansējumu), ņemot vērā EKA prioritātes:

  • Kosmosa zinātne. Astronomija, astrofizika, Saules sistēmas un kosmosa izpēte;
  • Zemes novērošana. Vides monitorings, meteoroloģija, atmosfēras fizika, ģeodēzija;
  • Telekomunikācija un satelītnavigācija, Pakalpojumu demonstrācijas;
  • Mikrogravitācija. Kosmosa bioloģija, medicīna, materiālzinātne;
  • Zemes segments. Inženierija un pielietojumi.

Latvijā kā īpaši perspektīvas vērtējamas šādas atvasināto kosmosa tehnoloģiju tirgus jomas: Zemes novērošana dabas resursu pārvaldībai, Zemes platību monitorings, drošības un militārais monitorings, profesionālā navigācija un ceļu navigācija.

Pēc Sadarbības līguma noslēgšanas ar EKA, prognozēts aptuveni EUR 2,68 miljonu liels papildus gada apgrozījums saistībā ar kosmosa tehnoloģijām, papildus 72 jaunas darbavietas gadā, kā arī papildus pievienotā vērtība EUR 1,24 miljonu apmērā.

Stratēģijas ziņojumā sniegts arī plašs tirgus jomu saraksts, kurās Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem ir potenciāli lielākās iespējas, kā arī uzskaitīti nozīmīgākie Latvijā reģistrēto uzņēmumu panākumi primāro kosmosa tehnoloģiju tirgū.

Ziņojuma stratēģiskajā daļā teikts, ka Latvija būs valsts ar augsti attīstītu kosmosa tehnoloģiju sektoru, kuras ietvaros iegūtās zināšanas, tehnoloģijas un cilvēkresursi būs nozīmīgs tautsaimniecības attīstības katalizators. Tāpat noteikti vidējā termiņa rīcības mērķi (nacionālās prioritātes), kā galveno nosakot – radīt pamatu kosmosa tehnoloģiju sektora ilgtermiņa attīstībai, pilnveidojot pārvaldības, izglītības, izpētes un ražošanas kompetenci un / vai infrastruktūru.

Saskaņā ar ziņojumu, šo mērķu sasniegšanai nepieciešams veikt virkni pasākumu, kā galveno minot PECS hartas noslēgšanu, kas attiecīgi būtu trešais un pēdējais solis kļūšanai par pilnvērtīgu EKA dalībvalsti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *