Igaunijas pieredze pārējā uz eiro: saglabājiet mieru un izmantojiet iespējas!

Triniti

2011.gada 1.janvārī Igaunija kļuva par 17.eirozonas dalībvalsti. Pagājuši  trīs gadi un tagad Latvija, sperot līdzīgu soli, gatavojas ar nākamā gada 1.janvāri kļūt par 18. eirozonas dalībvalsti. Vairums Igaunijas iedzīvotāju ar lielu interesi vēro Latvijas nacionālās valūtas nomaiņas procesa gaitu. Šajā rakstā, pamatojoties uz Igaunijas pieredzi, izklāstīsim dažas iedvesmojošās domas un minēsim interesantus faktus saistībā ar kaimiņvalsts nacionālās valūtas maiņas procesu.

Pirms eiro ieviešanas Igaunijā tika veikta virkne pētījumu, kuros analizēti valstī notiekošie procesi saistībā ar gaidāmo pārēju. Savukārt pēc valūtas nomaiņas šādu pētījumu skaits strauji saruka. Šis fakts, kā arī mediju intereses mazināšanās norāda uz to, ka jaunās valūtas ieviešanas process valstī noritēja samērā mierīgi un bez īpašiem starpgadījumiem. Pēc intensīvām diskusijām par iespējamo eiro izraisītu cenu kāpumu, „eiro kalkulatoru” aktīvās apspriešanās plašsaziņas līdzekļos, milzīga pieprasījuma pēc eiro monētu paraugu paketēm, – tālākā eiro ieviešanas apspriešana, valūtai nomainoties, vairs nebija aktuāla.

Tas, protams, nenozīmē, ka eiro ieviešana neko nemainīja.

Pārmaiņu fakts ir vienāds visās valstīs, taču sajūtas var atšķirties visai dramatiski. Jāuzsver, ka Igaunijā fiksētais valūtas kurss bija 15,6466 kronas par vienu eiro, savukārt Latvijā tas ir 0,702804 lati par vienu eiro. Tas nozīmē, ka  Igaunijā visas preces un pakalpojumi vienā naktī kļuva apmēram 15 reizes nomināli lētāki. Turpretīm Latvijā cenas nomināli palielināsies 1,4 reizēs. Pagaidām nav zināms, vai un kā tas ietekmēs patērētāju rīcību. Atskatoties uz Igaunijas pieredzi, var teikt, ka igauņiem bija vieglāk pieņemt cenu zīmju maiņu un saglabāt patērēšanas apjomu līdzšinējā līmenī, jo bija sajūta, ka cenas ir mazinājušās.

Pirmo mēnešu laikā pēc eiro ieviešanas daži Igaunijas uzņēmēji atzina, ka ir vērojams neliels komercdarījumu skaita sarukums. Taču pēc neilga laika situācija atgriezās „vecajās sliedēs“. Patērētāji sāka pievērst lielāku uzmanību „izpārdošanas” piedāvājumiem , ka arī karšu maksājumu  skaits ievērojami pieauga. Daļai patērētāju kādu laiku bija grūti sekot līdzi saviem izdevumiem. Nevar teikt, ka pārejot uz eiro cenas Igaunijā vispār nav mainījušās, taču cenu pieaugums, kas notika nacionālās valūtas maiņas laikā un pēc tam, ir saistīts arī ar daudziem citiem ekonomiskajiem iemesliem, piemēram, ar to, ka pāreja notika ekonomiskās krīzes beigās, kas sakrita ar enerģijas cenu kāpumu, dažu nodokļu paaugstināšana utt.

Eksperti brīdina, ka Latvijas uzņēmējiem 2014.gada sākums var izrādīties visai grūts. Tas ir saistīts ar stingro likuma atrunu par to, ka janvāra pirmo divu nedēļu laikā klienti varēs norēķināties gan latos, gan eiro, taču uzņēmēji drīkstēs izdot atlikumu tikai eiro valūtā. Tas varētu radīt problēmas mazajiem uzņēmumiem, it īpaši mazajiem veikaliem, kur uz vietas var vienkārši nebūt tik daudz eiro valūtas. Igaunijā šādas problēmas nav radušās, jo tur likumi, kas regulēja eiro ievešanas procesu, nesaturēja stingru prasību izdot atlikumu tikai eiro, tam bija tikai ieteikuma raksturs. Lai minētās problēmas Latvijā nerastos, eksperti iesaka patērētājiem gada sākumā aktīvi izmantot maksājumu kartes.   

Valūtas maiņas laikā Igaunijai bija piesaistīta liela uzmanība no dažādu valstu mediju puses. Tā kā 2011.gadā Igaunija bija vienīga valsts, kas pievienojās eirozonai, tā bija laba mārketinga iespēja – plašsaziņas līdzekļos parādījās daudz rakstu, kas sniedza pārskatu par valsti. Ārvalstu investoru un uzņēmēju interese un uzticība ievērojami pieauga. Interesants ir fakts, ka pieauga arī vecākā gadu gājuma tūristu interese par Igauniju. Iespējams, ka kaut kas līdzīgs drīz notiks arī Latvijā.

Saskaņā ar pārskatu, kuru publicēja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera, daži Igaunijā strādājoši Latvijas un Lietuvas uzņēmēji atzina, ka Igaunijas nacionālās valūtas maiņa atstāja pozitīvu efektu uz viņu biznesu. Līdz ar to var gaidīt līdzīgu efektu attiecībā uz Latvijā strādājošiem kaimiņvalstu uzņēmumiem saistībā ar plānoto eiro ieviešanu nākošgad. Nenoliedzams ir fakts, ka eirozonas iedzīvotājiem būs iespēja daudz ērtāk ceļot un apciemot Latviju bez nepieciešamības ikreiz mainīt valūtu. Tiem, kas dzīvo Igaunijas dienvidu daļā ir ļoti ērti doties uz Latviju, lai iepirkties. Rīga ir populāra pilsēta igauņu tūristu vidū, it īpaši ziemas laikā. Braukt uz Latviju no nākamā gada viņiem būs vēl ērtāk. Ir gaidāms arī kopēja tirdzniecības apgrozījuma pieaugums starp mūsu valstīm, jo no nākamā gada tāda tirdzniecības izmaksu pozīcija kā komisijas maksa par valūtas maiņu vairs nebūs aktuāla.

Socioloģiskie pētījumi norāda, ka šobrīd 20% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka eiro ievešana 2011.gadā izrādījās ekonomikai kaitīga. Savukārt lielākā iedzīvotāju daļa (58%) uzskata, ka eiro ievešanai bijusi pozitīva ietekme uz valsts attīstību. Tas atbilst vidējām eiro atbalstītāju skaitam arī pārējās eirozonas valstīs.

Latvijā eiro ievešanu šobrīd atbalsta vien 20% aptaujāto iedzīvotāju, savukārt eiro pretinieku skaits ir 58%, bet neitrāli noskaņotu iedzīvotāju ir 20%. Toties uzņēmēju vidū ir divreiz vairāk to, kas gaida valūtas maiņu ar optimismu. Zīmīgi, ka to uzņēmēju skaits, kas saskata eiro ievešanā vairāk iespēju nekā draudu, ar katru ceturksni pieaug. Pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem pāreju uz eiro šobrīd atbalsta jau vairāk kā puse (51%) uzņēmēju, kas ir par 16,4% vairāk nekā pirms gada.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *