Atziņas
Latvija
Blogs
Advokātu birojs, kas rūpējas par saviem klientiem

Pieņemts īpašs likums Komercnoslēpuma aizsardzībai

Laikmetā, kad strauji attīstās informācijas tehnoloģijas un ražošana, kā arī arvien lielāki līdzekļi tiek ieguldīti zinātniskajos pētījumos un inovācijās, aktuālāks kā jebkad agrāk ir kļuvis jautājums, kā tiesiski aizsargāt uzņēmumu komercnoslēpumu –  to radītās tehnoloģijas, īpašās zināšanas un informāciju.

Lai pilnveidotu nacionālos normatīvos aktus šajā jomā, Saeima 2019.gada 28.februārī ir pieņēmusi īpašu Komercnoslēpuma aizsardzības likumu, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas.

Līdz šim, regulējums par to, kāda informācija būtu uzskatāma par komercnoslēpumu, bija ietverts LR Komerclikuma 19.pantā un attiecās uz komersantiem, kamēr jaunais Komercnoslēpuma aizsardzības likums attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu.

Protams, būtisks ir jautājums, kāda informācija tad ir uzskatāma par komercnoslēpumu un kā rīkoties, ja tā prettiesiski ir nonākusi citu personu rīcībā?

Saskaņā ar pieņemto regulējumu, par komercnoslēpumu ir atzīstama  neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;

3) komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.

Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, kas var vai nevar būt patentējami, gan zinātība jeb t.s. know-how, kas izpaužas kā tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika, arī komersanta vai cita subjekta, kas veic saimniecisko darbību, finanšu informācija, utt.

Informācijai, kas atzīstama par komercnoslēpumu, ir jābūt saistītai ar saimnieciskās darbības veikšanu, un tai ir jābūt vai nu faktiskai vai, piemēram, augstskolas vai pētniecības iestādes gadījumā, potenciālai komerciālai vērtībai.

Būtiski, ka Komercnoslēpuma aizsardzības likums paredz regulējumu attiecībā uz komercnoslēpuma likumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī nosaka to, kas saprotams ar komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu.

Par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta nelikumīga komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas. Komercnoslēpuma tiesību pārkāpums var izpausties kā neatļauta piekļuve komercnoslēpumu saturošajai informācijai vai rīkošanās pretrunā godīgas darījumu prakses principiem. Tāpat arī par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta normatīvajos aktos vai līgumā noteikto pienākumu neizpaust komercnoslēpumu neievērošana, piemēram, pārkāpjot darba līgumā paredzētās komercnoslēpuma konfidencialitātes atrunu.

Ja tiek konstatēts, ka trešās personas ir nelikumīgi ieguvušas jūsu komercnoslēpumu, aizskartajai pusei ir tiesības griezties tiesā un lūgt piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas var būt gan komercnoslēpumu saturošo materiālu iznīcināšana vai nodošana, pārkāpuma preču atsaukšana vai izņemšana no tirdzniecības, pārkāpuma iezīmju novēršana pārkāpuma precēm, gan pat, piemēram, pārkāpuma preču iznīcināšana.

Lai būtu iespējams īstenot tiesību aizsardzību tiesā gadījumos, kad komercnoslēpums ticis nelikumīgi iegūts, izmantots vai izpausts, likumdevējs ir pieņēmis arī grozījumus LR Civilprocesa likumā, to papildinot ar jaunu 30.8 nodaļu, kurā, cita starpā, noteicis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu kā specializētu tiesu šādu lietu izskatīšanai.

Jāatzīmē, ka aizskartajai pusei, saskaņā ar jauno regulējumu, ceļot prasību tiesā vai pat pirms tās celšanas, ir tiesības vērsties tiesā un lūgt piemērot dažādus pagaidu aizsardzības līdzekļus, piemēram, aizliegums personai izmantot vai izpaust komercnoslēpumu.

Ir jāpaiet zināmam laikam, lai varētu izdarīt secinājumus par tiesu praksi šādu lietu izskatīšanā, bet varam droši apgalvot, ka Komercnoslēpuma aizsardzības likums un grozījumi LR Civilprocesa likumā dod papildus instrumentus, lai cīnītos ar prettiesisku komercnoslēpumu iegūšanu un izmantošanu.

Zvērinātu advokātu biroja „TRINITI” profesionāļu komandai ir gatava sniegt jums konsultācijas un ieteikumus par jaunā tiesiskā regulējuma piemērošanu, kā arī  nepieciešamības gadījumā pārstāvēs jūs pirmstiesas un tiesas procesos, lai nodrošinātu jūsu likumīgās tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību.

Ar jauno Komercnoslēpuma aizsardzības likumu, kurš stājas spēkā 2019.gada 1.aprīlī, jūs varat iepazīties šeit.

Ar grozījumiem LR Civilprocesa likumā un papildināto 30.8 nodaļu, ir iespējams iepazīties šeit.