Atziņas
Latvija
Blogs
Advokātu birojs, kas rūpējas par saviem klientiem

Būtiskākās izmaiņas civiltiesisko saistību izpildes kavējuma jomā saistībā ar COVID-19 izplatību

Lai mazināti negatīvo seku ietekmi uz personām, kuras jau šobrīd nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisko saistību izpildi, Saeima 2020.gada 4. aprīlī pieņēma likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību” grozījumus, kas stājas spēkā 2020.gada 5. aprīlī, papildus ieviešot terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā attiecībā uz noilguma termiņa apturēšanu un nokavējumu procentu apmēru.

Saistību tiesību noilguma termiņa apturēšana

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem noteikts, ka no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.

Paredzētais noilguma termiņa tecējuma  apturējums attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo nokavētu civilprocesuālu termiņu atjaunošanu ir iespēja prasīt

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kā arī nav attiecināms uz administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvā akta izpildes noilguma termiņiem, ko reglamentē likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar COVID-19 izplatību”.

Kā skaidrots grozījumu anotācijā, noilguma termiņa apturēšana ar COVID-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā ļaus kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis šobrīd. Noilguma termiņa apturēšana uz ārkārtas situācijas laiku radīs arī mazākus satricinājumus šobrīd ietekmētajai civiltiesiskajai apgrozībai, kas skar gan mantojuma lietas, gan darba strīdus, gan patērētāju strīdus ar kreditoru, pretenziju iesniegšanu pārvadātājiem un tūrisma aģentūrām, gan prasījumu iesniegšanu maksātnespējas procesā.

Noilguma termiņš atkarīgs no saistības veida. Civillikuma 1895.pantā noteikts vispārējais saistību tiesību noilguma termiņš  – 10 gadi. Savukārt īsāki noilguma termiņi noteikti, piemēram, šādiem saistību veidiem:

  • Civillikuma 685.pantu mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no tās dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt (1896. p.).
  • Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš;
  • Atbilstoši Apdrošināšanas likuma 39.panta pirmajai daļai no apdrošināšanas līguma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā;
  • Darba likuma 31.panta pirmā daļa paredz, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā.
  • Maksātnespējas likuma 73.panta pirmajā daļā noteikts, ka kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Savukārt, atbilstoši Maksātnespējas likuma 73.panta otrā daļai, ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.
  • Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmā daļa paredz, ka patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.

Nokavējuma procenti

Vēl būtisks jauninājums ir noteiktais nokavējuma procentu apmēra ierobežojums, paredzot, ka no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu (līgumiskie procenti) nevar pārsniegt
likumiskos procentus.

Lai novērstu strīdus par to, vai konkrētais subjekts ir vai nav normas piemērošanas tvērumā, noteiktais ierobežojums attiecināms uz visām civiltiesiskajām saistībām, tajā skaitā ir piemērojams tiesību subjektiem, kam nav nekādu grūtību.

Veiktie grozījumi attiecīgajā laika periodā aprobežo pielīgtos nokavējuma procentus ar likumiskajiem 6% gadā (ar atsevišķiem izņēmumiem, kas paredzēti Civillikuma 1765.pantā). Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka tādā veidā tiks mazinātas papildu negatīvās sekas, kas radīsies, ja persona kavēs civiltiesisku saistību izpildi. Vienlaikus netiks radīta situācija, ka par izpildīšanas kavējumu nav nekādu seku, kas varētu veicināt vieglprātīgu šīs situācijas izmantošanu, jo ļautu bez sekām līdz 2020.
gada 1. septembrim atlikt saistību izpildi.

Jāuzsver, ka noteiktais ierobežojums neatceļ saistību kā tādu, bet tikai konkrētajā laika periodā aprobežo nokavējuma procentu apmēru tās izpildīšanas kavējumam, ja tāds notiks. Tātad ar minēto normu netiek atceltas nokavējuma sekas, kas jau ir iestājušās, vai, ja nokavējums turpināsies pēc normā paredzētā laika perioda, sekas, kas iestāsies pēc tā. Šis ierobežojums neattiecas arī uz citām papildu negatīvām sekām, kas var iestāties, kavējot saistību izpildi, piemēram, līgumsodu un pienākumu segt zaudējumus, kurus kavējums izraisījis. Tāpat noteiktais ierobežojums neattiecas uz kapitāla lietošanas procentu samaksas pienākumu, jo to rašanās pamats nav izpildīšanas nokavējumam likumā paredzētās sekas.