Blogs

2016.gadā var prognozēt būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā un attiecīgi izmaiņas nodokļu likumos, kas visdrīzāk tiks piemērotas sākot ar 2017.gadu.

2015.gada 3.decembrī Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē, kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, vienojās izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.-2021.gadam.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas tiks risināts ir progresivitāte nodokļos. Plānotās nodokļu izmaiņas progresivitātes virzienā varētu skart ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet arī tikt attiecināts uz citiem ienākumu veidiem.

Līdz ar to, būs svarīgi kāds virziens kāds tiks izvēlēts nodokļu politikā, vai tas tiks balstīts uz darbaspēka nodokļu samazināšanu vai citu nodokļu palielinājumu un par kādu nodokļu politikas stratēģiju tiks panākta vienošanās.

Vienlaikus jau šī gada rudenī bija izskanējušās ziņas par nodokļu sistēmas reformas nepieciešamību, veicot visaptverošu nodokļu sistēmas izvērtējumu. Līdz ar to, ir pamats tuvākā gada laikā sagaidīt izmaiņas nodokļu likumos.

Plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā skars arī mikrouzņēmumu nodokli, kuru, iespējams, aizstās ar diviem jaunajiem nodokļu režīmiem, viens, kas būs vērsts uz uzņēmējdarbības sācējiem un otrs būs vērsts uz maziem ģimenes uzņēmumiem, vienlaikus tiks risināts jautājums par to vai tiks noteiktas un kādā apmērā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas šajos uzņēmumos nodarbinātājiem.

Vienlaikus būtu jāpievērš uzmanība nesenām nodokļu jomas aktualitātēm saistībā ar 2016.gada valsts budžetu.

Galvenās izmaiņas nodokļu likumos 2016.gadā

Saeima 2015.gada 30.novembrī pieņēma 2016.gada valsts budžetu, kā arī grozījumus vairāk nekā 20 likumos un 2015.gada 18.decembrī Valsts prezidents izsludinājis nākamā gada budžeta likumu un to pavadošo likumu paketi, kas skar arī nodokļu jomu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ar 2016.gada 1.janvāri bija plānots iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums līdz 22 procentiem, tomēr nākamgad likme paliek iepriekšējā līmenī 23 procentu apmērā.

Nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 tiks palielināts līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām (nestrādājošo laulāto un vecākiem).

Saeima atbalstījusi vairākus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai – pakāpeniski tiks ieviests gada diferencētais neapliekamais minimums, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra.

Solidaritātes nodoklis

2016.gadā tiks ieviests Latvijā jauns nodoklis – solidaritātes nodoklis, un tas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro gadā. Likme būs vienāda ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tā patlaban ir 34,09%, no kuras 23,59 % maksā darba devējs un 10,50 % – darba ņēmējs.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, no nākamā gada tiks ieviesta speciālā kadastrālā vērtība, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus.

Akcīzes nodoklis

Nākamgad lielāks akcīzes nodoklis būs benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai un tabakas lapām.

Ar 2016.gada 1.janvāri akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošajam benzīnam palielināsies no 411,21 euro līdz 436,00 euro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai no 332,95 euro līdz 341,0 euro par 1000 litriem un sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161,0 euro līdz 206,0 euro par 1000 kg.

Akcīzes nodoklis smēķējamai tabakai un tabakas lapām ar 2016.gada 1.janvārī palielināsies līdz 58 eiro par kilogramu; 2017. gada 1. janvārī – līdz 60 eiro par kilogramu un 2018. gada 1. janvārī – līdz 62 eiro par kilogramu.

Akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem šobrīd plānots celt trīs reizes – 2016. gada 1. martā, 2017. gada 1. martā un 2018. gada 1. martā. Piemēram, alum tā pieaugs no 3,8 eiro par 100 litriem līdz 4,2 eiro par 100 litriem, 2017.gadā – līdz 4,5 eiro, savukārt 2018.gadā līdz – 4,8 eiro. Vīnam nākamgad akcīzes nodoklis par 100 litriem pieaugs no 70 eiro līdz 74 eiro, 2017.gadā – līdz 78 eiro, bet 2018.gadā – līdz 82 eiro.

Ar 2016.gada 1.jūliju tiks piemērots akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs
izmantojamajiem šķidrumiem.

Pievienotās vērtības nodoklis

2016.gadā tiks paplašināta pievienotās vērtības nodokļa reversā (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošana, lai novērstu krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksā. Pašlaik šāda kārtība pastāv darījumos ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, kā arī būvniecības pakalpojumiem. PVN „reversā” (apgrieztā) maksāšanas kārtība piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktām preču vai pakalpojumu kategorijām, ja preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) un preču (pakalpojumu) saņēmējs ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un darījums veikts iekšzemē. Reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība nozīmē to, ka pircējs, iegādājoties preci, par to samaksā pārdevējam, bet no preces vērtības (darījuma vērtības) aprēķina pievienotās vērtības nodokli un iekļauj aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu savā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā kā valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli.

No 2016.gada 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo:

1)        malka apaļkoku, pagaļu, zaru, zaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

2)        koksnes šķeldas un skaidas, zāģskaidas un koksnes atlikumi,

3)        zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā.

Līdz šim minēto kārtību piemēroja šādu kokmateriālu piegādei:

1)        nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;

2)        jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.

No 2016.gada 1.aprīļa Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversā (apgrieztā) maksāšanas kārtība paredzēta mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm.

No 2016.gada 1.jūlija ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tiks aplikti izdevumi par dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Šiem izdevumiem paredzēts piemērot nodokļa standartlikmi 21% apmērā. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attieksies uz mājas pārvaldīšanas izdevumiem, kas ietver mājas uzturēšanu un sanitāro apkopi, kā arī siltumenerģijas un dabasgāzes piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešanu, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Tāpat, lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, no nākamā gada uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā vieglajiem taksometriem, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Nodokļa palielināšana bija nepieciešama, lai risinātu praksē konstatētās problēmas saistībā ar vieglo transportlīdzekļu pārbūvi par kravas automobiļiem, kas ļāva maksāt mazāku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli vai nemaksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par uzņēmēju īpašumā vai turējumā esošajiem šādi pārbūvētiem transportlīdzekļiem.

Citas nodokļu izmaiņas

Darbiniekiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, no 2017.gada tiks noteikts obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas.

Jautājumu par PVN 21% likmes piemērošanu kultūras pasākumu biļetēm Saeima atlika uz gadu.

Augstāk norādītais nodokļu likumos veikto izmaiņu uzskaitījums nav izsmeļošs, bet tas atspoguļo būtiskākās izmaiņas, kas varētu būt noderīgs plašākam lasītāju skaitam.

Vieglākai un vienkāršākai informācijas uztveršanai, būtiskas izmaiņas likumos 2016.gadā, iesakām aplūkot Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja sagatavoto
infografiku skat.
http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/informativie-materiali-par-saeimu/infografika-likumu-izmainas-2016-gada-1.

 

Nekustamo īpašumu darījumos vairs nebūs izmantojama skaidra nauda

2019.gada maijā stāsies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumos aizliedz veikt skaidras naudas maksājumus. Grozījumu mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, turpinot ierobežot skaidras naudas apriti, fiktīvu un krāpniecisku darījumu risku, kā arī nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem papildināts jau spēkā esošais likuma “Par nodokļiem un Lasīt vairāk

Paplašinās Uzņēmumu Reģistra tiesības sabiedrību deklarēto patieso labuma guvēju pārbaudē

2019.gada marta nogalē Ministru kabinets valdības sēdē ir izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.[1] Ar grozījumiem paredzēts veikt virkni izmaiņu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL)[2], tostarp piešķirot Uzņēmumu reģistram papildus tiesības pārliecināties par sabiedrību deklarēto patieso labuma guvēju atbilstību faktiskajai situācijai, Lasīt vairāk

Pieņemts īpašs likums Komercnoslēpuma aizsardzībai

Laikmetā, kad strauji attīstās informācijas tehnoloģijas un ražošana, kā arī arvien lielāki līdzekļi tiek ieguldīti zinātniskajos pētījumos un inovācijās, aktuālāks kā jebkad agrāk ir kļuvis jautājums, kā tiesiski aizsargāt uzņēmumu komercnoslēpumu –  to radītās tehnoloģijas, īpašās zināšanas un informāciju. Lai pilnveidotu nacionālos normatīvos aktus šajā jomā, Saeima 2019.gada 28.februārī ir pieņēmusi īpašu Komercnoslēpuma aizsardzības likumu, Lasīt vairāk

50 MILJONU EURO SODS PAR VDAR PĀRKĀPUMIEM

2019. gada 21. janvārī Francijas uzraudzības iestāde Nacionālā datu aizsardzības komisija (CNIL) piemēroja GOOGLE LLC sodu 50 miljonu euro apmērā, konstatējot tādus Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpumus kā pārredzamības trūkums, neatbilstoša informācija un derīgas piekrišanas neesamība attiecībā uz reklāmu personalizāciju[1]. Pārredzamības trūkums CNIL konstatēja, ka lietotājiem nav viegli pieejama informācija par personas datu aizsardzību Lasīt vairāk

AUTONOMIE AUTO LATVIJĀ: RISINĀJUMS VAI PROBLĒMA?

Automatizēto transportlīdzekļu tehnoloģiju ieviešana, atbalstot un eventuāli aizstājot vadītāju braukšanas uzdevuma izpildē, būtiski mainīs pienākumu un atbildības sadalījumu ceļu satiksmes dalībnieku un transportlīdzekļa ekspluatācijā iesaistīto personu starpā. Tostarp jau tuvākā laikā trešā (SAE3[1],[2]) līmeņa automatizētas braukšanas sistēmas[3] ekspluatācijā transportlīdzekļa vadītāja pienākumi mainīsies no braukšanas uzdevuma izpildes uz aktīvo novērošanu. Kamēr Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kalifornijas Lasīt vairāk

Jauns Eiropas Savienības regulējums cīņā pret patērētāju „ģeogrāfisko bloķēšanu”

Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka katrs no mums ir sastapies ar situāciju, kad: izvēlētā ārvalsts tirgotāja interneta vietne ar plašu preču sortimentu pēc aicinājuma izvēlēties dzīvesvietu tika pāradresēta uz uzņēmuma Latvijas mājas lapu, kurā piedāvāto preču klāsts ir krietni ierobežotāks vai izvēlētā prece vispār netiek tirgota; vai atbilstoša prece tika piemeklēta pārdevēja ārvalsts mājas Lasīt vairāk

Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana Baltijā 2018. gadā

Esam priecīgi jūs iepazīstināt ar īsu pārskatu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanu trīs Baltijas valstīs pēdējā gada laikā. Pārskats ir sniegts par datu aizsardzības iestāžu, uzņēmumu un datu subjektu darbībām. Lietuva Valsts datu aizsardzības inspekcija par VDAR piemērošanu Lietuvas Republikas Valsts datu aizsardzības inspekcija (SDPI) ir publicējusi noderīgu informāciju par VDAR piemērošanu Lietuvas Lasīt vairāk

Elektroniska dokumentu notariālā apliecināšana

Zvērinātiem notāriem Latvijā ir piešķirtas jaunas tiesības taisīt dažādu dokumentu apliecinājumus elektroniski. 2018.gada 8.martā pieņemti „Grozījumi Notariāta likumā” (turpmāk – grozījumi) [1], kas Notariāta likumu papildināja ar jaunu E1 sadaļu “Elektroniskie apliecinājumi”. E1 sadaļa “Elektroniskie akti un apliecinājumi” stājās spēkā 2018. gada 1.jūlijā. Agrāk zvērināti notāri nebija apveltīti ar tiesībām elektroniski sagatavot dokumentu apliecinājumus, tāpēc grozījumi ir vērsti Lasīt vairāk

Par ierobežojumiem čaulas kompānijām

2018.gada maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā („Likums”), kuru mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi. Patlaban Likums paredz, ka čaulas veidojumam raksturīgas pazīmes ir faktiskas saimnieciskās darbības neveikšana; reģistrācija tādā valstī, kuras likumi neparedz Lasīt vairāk

Par komercsabiedrības valdes locekļa atbildību par Datu Regulas pārkāpumiem

Ar 2018. gada 25. maiju piemēros Vispārējo datu aizsardzības regulu (turpmāk Datu regula vai Regula). Datu regulu piemēro, ja datu pārzinis (persona, kas nosaka datu apstrādes mērķi), vai apstrādātājs veic darbību Eiropas Savienībā (turpmāk ES) vai attiecībā uz ES datu subjektu (fizisku personu). Datu regula  uzraudzības iestādei (Latvijā Datu valsts inspekcija) sniedz plašas korektīvās pilnvaras, Lasīt vairāk