Blogs

2016.gadā var prognozēt būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā un attiecīgi izmaiņas nodokļu likumos, kas visdrīzāk tiks piemērotas sākot ar 2017.gadu.

2015.gada 3.decembrī Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē, kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, vienojās izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.-2021.gadam.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas tiks risināts ir progresivitāte nodokļos. Plānotās nodokļu izmaiņas progresivitātes virzienā varētu skart ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet arī tikt attiecināts uz citiem ienākumu veidiem.

Līdz ar to, būs svarīgi kāds virziens kāds tiks izvēlēts nodokļu politikā, vai tas tiks balstīts uz darbaspēka nodokļu samazināšanu vai citu nodokļu palielinājumu un par kādu nodokļu politikas stratēģiju tiks panākta vienošanās.

Vienlaikus jau šī gada rudenī bija izskanējušās ziņas par nodokļu sistēmas reformas nepieciešamību, veicot visaptverošu nodokļu sistēmas izvērtējumu. Līdz ar to, ir pamats tuvākā gada laikā sagaidīt izmaiņas nodokļu likumos.

Plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā skars arī mikrouzņēmumu nodokli, kuru, iespējams, aizstās ar diviem jaunajiem nodokļu režīmiem, viens, kas būs vērsts uz uzņēmējdarbības sācējiem un otrs būs vērsts uz maziem ģimenes uzņēmumiem, vienlaikus tiks risināts jautājums par to vai tiks noteiktas un kādā apmērā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas šajos uzņēmumos nodarbinātājiem.

Vienlaikus būtu jāpievērš uzmanība nesenām nodokļu jomas aktualitātēm saistībā ar 2016.gada valsts budžetu.

Galvenās izmaiņas nodokļu likumos 2016.gadā

Saeima 2015.gada 30.novembrī pieņēma 2016.gada valsts budžetu, kā arī grozījumus vairāk nekā 20 likumos un 2015.gada 18.decembrī Valsts prezidents izsludinājis nākamā gada budžeta likumu un to pavadošo likumu paketi, kas skar arī nodokļu jomu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ar 2016.gada 1.janvāri bija plānots iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums līdz 22 procentiem, tomēr nākamgad likme paliek iepriekšējā līmenī 23 procentu apmērā.

Nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 tiks palielināts līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām (nestrādājošo laulāto un vecākiem).

Saeima atbalstījusi vairākus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai – pakāpeniski tiks ieviests gada diferencētais neapliekamais minimums, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra.

Solidaritātes nodoklis

2016.gadā tiks ieviests Latvijā jauns nodoklis – solidaritātes nodoklis, un tas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro gadā. Likme būs vienāda ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tā patlaban ir 34,09%, no kuras 23,59 % maksā darba devējs un 10,50 % – darba ņēmējs.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, no nākamā gada tiks ieviesta speciālā kadastrālā vērtība, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus.

Akcīzes nodoklis

Nākamgad lielāks akcīzes nodoklis būs benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai un tabakas lapām.

Ar 2016.gada 1.janvāri akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošajam benzīnam palielināsies no 411,21 euro līdz 436,00 euro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai no 332,95 euro līdz 341,0 euro par 1000 litriem un sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161,0 euro līdz 206,0 euro par 1000 kg.

Akcīzes nodoklis smēķējamai tabakai un tabakas lapām ar 2016.gada 1.janvārī palielināsies līdz 58 eiro par kilogramu; 2017. gada 1. janvārī – līdz 60 eiro par kilogramu un 2018. gada 1. janvārī – līdz 62 eiro par kilogramu.

Akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem šobrīd plānots celt trīs reizes – 2016. gada 1. martā, 2017. gada 1. martā un 2018. gada 1. martā. Piemēram, alum tā pieaugs no 3,8 eiro par 100 litriem līdz 4,2 eiro par 100 litriem, 2017.gadā – līdz 4,5 eiro, savukārt 2018.gadā līdz – 4,8 eiro. Vīnam nākamgad akcīzes nodoklis par 100 litriem pieaugs no 70 eiro līdz 74 eiro, 2017.gadā – līdz 78 eiro, bet 2018.gadā – līdz 82 eiro.

Ar 2016.gada 1.jūliju tiks piemērots akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs
izmantojamajiem šķidrumiem.

Pievienotās vērtības nodoklis

2016.gadā tiks paplašināta pievienotās vērtības nodokļa reversā (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošana, lai novērstu krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksā. Pašlaik šāda kārtība pastāv darījumos ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, kā arī būvniecības pakalpojumiem. PVN „reversā” (apgrieztā) maksāšanas kārtība piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktām preču vai pakalpojumu kategorijām, ja preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) un preču (pakalpojumu) saņēmējs ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un darījums veikts iekšzemē. Reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība nozīmē to, ka pircējs, iegādājoties preci, par to samaksā pārdevējam, bet no preces vērtības (darījuma vērtības) aprēķina pievienotās vērtības nodokli un iekļauj aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa summu savā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā kā valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli.

No 2016.gada 1.janvāra pievienotās vērtības nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo:

1)        malka apaļkoku, pagaļu, zaru, zaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

2)        koksnes šķeldas un skaidas, zāģskaidas un koksnes atlikumi,

3)        zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā.

Līdz šim minēto kārtību piemēroja šādu kokmateriālu piegādei:

1)        nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;

2)        jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.

No 2016.gada 1.aprīļa Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversā (apgrieztā) maksāšanas kārtība paredzēta mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm.

No 2016.gada 1.jūlija ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tiks aplikti izdevumi par dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Šiem izdevumiem paredzēts piemērot nodokļa standartlikmi 21% apmērā. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attieksies uz mājas pārvaldīšanas izdevumiem, kas ietver mājas uzturēšanu un sanitāro apkopi, kā arī siltumenerģijas un dabasgāzes piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešanu, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Tāpat, lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, no nākamā gada uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā vieglajiem taksometriem, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Nodokļa palielināšana bija nepieciešama, lai risinātu praksē konstatētās problēmas saistībā ar vieglo transportlīdzekļu pārbūvi par kravas automobiļiem, kas ļāva maksāt mazāku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli vai nemaksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par uzņēmēju īpašumā vai turējumā esošajiem šādi pārbūvētiem transportlīdzekļiem.

Citas nodokļu izmaiņas

Darbiniekiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, no 2017.gada tiks noteikts obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas.

Jautājumu par PVN 21% likmes piemērošanu kultūras pasākumu biļetēm Saeima atlika uz gadu.

Augstāk norādītais nodokļu likumos veikto izmaiņu uzskaitījums nav izsmeļošs, bet tas atspoguļo būtiskākās izmaiņas, kas varētu būt noderīgs plašākam lasītāju skaitam.

Vieglākai un vienkāršākai informācijas uztveršanai, būtiskas izmaiņas likumos 2016.gadā, iesakām aplūkot Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja sagatavoto
infografiku skat.
http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/informativie-materiali-par-saeimu/infografika-likumu-izmainas-2016-gada-1.

 

Vispārējā datu aizsardzības regula – kāpēc un kas būtu darāms?

Sākot ar 2018. gada 25. maiju, kļūs piemērojama Vispārējā datu aizsardzības regula (turpmāk Regula) – revolucionārs Eiropas Savienības datu aizsardzības regulējums. Regulu piemēro, ja datu pārzinis (persona, kas nosaka datu apstrādes mērķi), vai apstrādātājs veic darbību Eiropas Savienībā (turpmāk ES) vai attiecībā uz ES datu subjektu (fizisku personu). Kāpēc būtu jāzina par Regulu? Atbilstību Regulai Lasīt vairāk

Top autonomās braukšanas regulējuma priekšlikumi

Triniti eksperti piedalās LR Satiksmes ministrijas organizētā darba grupā “Starpinstitūciju darba grupa autonomās braukšanas iniciatīvas attīstībai Latvijā”. Pašlaik Latvijas Republikas normatīvie akti neregulē transportlīdzekļu ekspluatāciju autonomā režīmā uz koplietošanas ceļiem. Darba grupas mērķis ir izstrādāt priekšlikumus autonomo transportlīdzekļu testēšanas regulējuma izstrādei. Sabalansējot tehnoloģiju attīstības un pārdomātas likumdošanas izstrādes vajadzības, darba grupas pieeja ir strādāt ar Lasīt vairāk

Publiskās un privātās partnerības likuma grozījumi

2016. gada 17. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi publiskās un privātās partnerības likumā (turpmāk tekstā- PPP likums), kuri tuvākajā laikā tiks iesniegti Valstskancelejā virzībai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Tie paredzēs vairākas būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju jomā. Jaunā kārtība veidota, pamatojoties uz trīs jaunām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām, kuru mērķis Lasīt vairāk

Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu darbības izmaksu pieaugums

Parlaments apstiprinājis grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kuri nosaka, ka, sākot ar 2017. gada 1. aprīli pretendents licencei vai reģistrācijai maksājumu pakalpojumu sniegšanai vai elektroniskās naudas emisijai nāksies maksāt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai maksu par dokumentu izskatīšanu. Maksa par dokumentu izskatīšanu ir noteikta EUR 2 500 apmērā. Par dokumentu izskatīšanu maksājumu iestādes Lasīt vairāk

Diskusijas par nodokļu reformu

Valdībā tiek apspriestas vērienīgas nodokļu reformas. Starp galvenajiem reformas uzdevumiem minētas: ēnu ekonomikas samazināšana, VID efektivitātes palielināšana un labklājības nevienlīdzības samazināšana. Reformas plāns paredz ietvert Iedzīvotāju Ienākuma Nodokļa (IIN) progresīvās nodokļa likmes ieviešanu, ikmēneša minimālās algas palielināšanu par EUR 50 līdz EUR 430, diferencētu neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokļa atcelšanu, kuru aizstās jauna progresīva sociālās Lasīt vairāk

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Nacionālās drošības likuma grozījumi, kuri stājās spēkā 2017.gada 29.martā, paredz ierobežojumus dalībai komercsabiedrību veidos, kas ir atzīti par nacionālajai drošībai nozīmīgiem, piemēram: elektronisko sakaru komersanti ar būtisku tirgus ietekmi; audio un audiovizuālajiem mediji, ja apraides teritorija ir gana liela; dabasgāzes komersanti, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotāji; siltumtīklu operatori; elektroenerģijas pārvaldes komersanti. Grozījumi ierobežo dalību šādās sabiedrībās Lasīt vairāk

Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība

No 1. marta ir stājusies spēkā Jaunuzņēmumu jeb t.s. startapu atbalsta programmas pieteikšanās un administrēšanas kārtība. Noteikumi paredz Jaunuzņēmuma pieteikumu un saistīto dokumentu formu un saturu dalībai Jaunuzņēmumu atbalsta programmās. Tā paredz arī pieteikuma un apliecinājuma formu riska kapitāla investora iekļaušanai kvalificēto riska kapitāla investoru sarakstā, kā arī atbalsta programmas administrēšanas kārtību un administrējošo iestādi. Noteikumos Lasīt vairāk

EK iniciatīva “Jaunuzņēmumu Eiropa”

Eiropas Komisija konstatējusi, ka pastāv vairāki šķēršļi, kas traucē jaunuzņēmumiem jeb t.s. startapiem veiksmīgi attīstīties ES. Kā viens no lielākajiem jaunuzņēmumu paplašināšanās šķēršļiem tiek minēta finansējuma nepieejamība, kā arī pārāk mazās iespējas sameklēt potenciālos partnerus finanšu, uzņēmējdarbības un pašvaldību iestāžu vidū. Konstatēts arī, ka pastāvošie administratīvie šķēršļi visā ES atņem stimulu esošiem, kā arī topošiem Lasīt vairāk

Papildināts dronu lidojumu regulējums

Strauji pieaudzis bezpilota gaisa kuģu, jeb tā dēvēto dronu lietotāju daudzums, kas ietekmē civilās aviācijas un ikviena iedzīvotāja drošību. Tehnoloģiju attīstības ietekmē tiek papildināts pašreizējais regulējums[1]. Jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem ir pārejas regulējuma raksturs, jo plānots ieviest Eiropas Savienības līmeņa vienotu tiesisko regulējumu. Kopš 2016.gada 29. novembra, lai varētu vadīt dronu Civilās aviācijas aģentūrā jāiesniedz Lasīt vairāk

Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” no 2017.gada

Ar 2015.gadā veiktajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”  tika noteikts, ka ar 2017.gada 1.janvāri darba devējam būs jāveic par saviem darbiniekiem minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – minimālās iemaksas) par ikvienu darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā pilnu vai nepilnu darba dienu, vai tikai noteiktu stundu skaitu kalendāra mēnesī. Tika paredzēts, Lasīt vairāk