Par komercsabiedrības valdes locekļa atbildību

Triniti

Aizvien aktuālāks kļūst jautājums par komercsabiedrību valdes locekļu personīgu atbildību par juridiskas personas nodokļu parādiem.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada 7.jūnijā ar spriedumu lietā Nr.SKC-7/2016 (C39072411), mainīja līdz šim pastāvošo judikatūru. Augstākās tiesas Civillietu departaments paplašinātā 15 tiesnešu sastāvā atkāpās no līdzšinējā judikatūrā izteiktajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas (nodokļu parāds, nokavējuma vai soda nauda), kuru samaksa nav veikta kapitālsabiedrības maksātnespējas dēļ, neveido sabiedrības tagadējās mantas samazinājumu, kas ir šķērslis maksātnespējīgā uzņēmuma pret valdes locekli celtās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu apmierināšanai.

No minētā sprieduma izriet, ka viens no instrumentiem, kā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesā, ir zaudējumu piedziņa no maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekļiem.

Protams, ka automātiski tas nebūt nenozīmē, ka nav jāpierāda prasības pamatotība. Kā norādīts spriedumā, maksātnespējas procesa administratoram, kurš cēlis prasību pret valdes locekli, ir jāpierāda, pirmkārt, sabiedrībai (kreditoru kopumam) nodarīto zaudējumu fakts un apmērs, otrkārt, cēloniskais sakars starp zaudējumiem un valdes locekļa rīcību, treškārt, kā šie zaudējumi ir samazinājuši kreditoru prasījumu apmierināšanas iespējas maksātnespējas procesā, bet valdes loceklis var atbrīvoties no civiltiesiskās atbildības, pierādīdams savas rīcības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka kritērijiem.

Augstākās tiesas Civillietu departaments ir pievērsis īpašu uzmanību Komerclikuma 169.panta trešās daļas interpretācijai un piemērošanai, norādot, ka tieši valdes (padomes) loceklim ir jāpierāda, ka attiecīgajā situācijā tas ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Kā zināms, par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, kas kapitālsabiedrībā ir valde.

Tiesa spriedumā norādījusi, ka grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošana kvalificējama kā kapitālsabiedrības valdes pārkāpums, kas savukārt nav savienojams ar krietna un rūpīga saimnieka rīcību, vēršot uzmanību, ka arī prokūras izdošana neatbrīvo valdi no atbildības par sabiedrības vadību, lai gan prokūristam tiek piešķirtas visai plašas pilnvaras, tomēr sabiedrības darbību vada valde.

Jāatgādina, ka ar 2015.gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz valdes locekļu personīgu atbildību par juridiskas personas nodokļu parādiem.

VID var uzsākt procesu par nokavētu maksājumu atlīdzību no valdes locekļa tikai gadījumos, kad vienlaikus izpildās šādi kritēriji:

  • nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 (piecdesmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2016.g. -18 500 eiro);
  • lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
  • ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
  • ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
  • nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Turklāt ar 2016.gada 1.jūliju Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības piemērot nodrošinājuma līdzekli – liegumu komersanta amatpersonu maiņai, reorganizācijai, likvidācijai pirms administratīvā procesa (nodokļu revīzijas (audita)) uzsākšanas vai to uzsākot, ja pastāv riski, ka komersants varētu savu darbību pārtraukt vai mēģinātu izvairīties no atbildības. Proti, Valsts ieņēmumu dienestam noteikts pienākums informēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātājiem, kam plānots uzsākt nodokļu revīziju (auditu). Uzņēmumu reģistrs, saņemot šāda komersanta pieteikumu par izmaiņām komercreģistrā ierakstāmajās ziņās (amatpersonu maiņa, reorganizācija, likvidācija), informēs Valsts ieņēmumu dienestu par saņemtajiem pieteikumiem, savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērtēs nodokļu maksātājam konstatētos riskus un nepieciešamību piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekli.

Ņemot vērā izmaiņas judikatūrā un normatīvajos aktos kapitālsabiedrību valdes locekļi ir aicināti pievērst lielāku uzmanību un rūpību, izvēloties darījumu partnerus un  darījumu faktiskajai norisei, lai Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes gadījumā varētu sniegt detalizētāku skaidrojumu par darījumu norises apstākļiem un tādējādi samazināt nodokļu administrācijas negatīvā lēmuma pieņemšanas riskus.

Nebūtu ieteicams ignorēt Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes un informācijas pieprasījumus, lai varētu savlaicīgi iesniegt pierādījumus darījumu apliecināšanai, kā arī būtu nepieciešams izvērtēt nodokļu administrācijas lēmuma apstrīdēšanas lietderību un nepieciešamības gadījumā arī pārsūdzēšanas iespējas tiesā. Kaut arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nepārsūdzēšana nav vērtējama, ka prasības atzīšana, tomēr ignorējot pārbaudes rezultātā nodokļu administrācijas iegūtos pierādījumus tie var tikt uzskatīti par pietiekamu pamatu nodokļu parāda fakta un valdes locekļa atbildības konstatēšanai.

Ievērojamu nodokļu parādu rašanās gadījumā, t.sk. saistībā ar kapitālsabiedrībā veikto nodokļu pārbaudi (revīziju), var rasties situācija, ka valdes locekļa vadītā sabiedrība kļuvusi maksātnespējīga, kas var būt par iemeslu prasībai par zaudējumu piedziņu no maksātnespējīgas sabiedrības valdes locekļiem vai arī Valsts ieņēmuma dienesta prasībai uzsākt procesu par nokavētu maksājumu atlīdzību no tā valdes locekļa, kura darbības laikā attiecīgie nokavētie maksājumi ir izveidojušies, izpildoties likumā noteiktajiem kritērijiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *